Šogad Latvijā 16 valsts autoceļu posmos ir paredzēts ieviest vidējā ātruma kontroles sistēmas. Attiecīgais aprīkojums ir uzstādīts, taču autoceļu posmos, kur atrodas ātruma kontroles sistēmas, tās visas vēl nedarbojas. Pirmā vidējā braukšanas ātruma kontrole sāka darboties 2023.gada marta mēnesī.
Kā galvenais iemesls vidējās ātruma kontroles sistēmas ieviešanai Latvijā ir satiksmes drošības uzlabošanai. Ātruma kontroles sistēmas uzstādīšanas mērķis ir kontrolēt vidējo braukšanas ātrumu bīstamajos Latvijas autoceļu posmos. Posmi, kur tika izplānots ieviest vidējā ātruma kontroles sistēmas, tika izvēlēti, ņemot vērā CSNg statistiku par pēdējiem trim gadiem. Tāpat tika izvērtēta arī satiksmes intensitāte. Citu valstu pieredze pierāda, ka pēc šādu sistēmu uzstādīšanas, posmos, CSNg skaits samazinās. Vadoties pēc CSNg statistikas, kā biežākais ceļu satiksmes negadījuma veids ir sadursme. Galvenie sadursmju iemesli esot nepārdomāti lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, liels ātrums.
Šonakt, 19. septembrī, uz Daugavpils šosejas (A6) sāka darboties divi vidējā ātruma kontroles posmi. Viens no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km) un otrs no tilta pār Aivieksti, Pļaviņās līdz mājām Banderi (133,5.–139,2. km). 8. septembrī sāka darboties ātruma kontroles sistēmas uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km) un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu Plācis–Rozula (V281) līdz Stalbei (36,3.–38,7.km).
Kur darbojas vidējā ātruma kontroles sistēmas?
Vidējā ātruma kontroles sistēmas jau darbojas uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei. Tāpat tā ir aktīva uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei, Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei. Arī uz Rīgas apvedceļa (Salaspils-Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei darbību uzsākusi ātruma kontroles sistēma. Uzmanīgiem jābūt arī uz reģionālā autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona (P30) no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam, kā arī Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem, kur ātrumu kontrolē uzstādītā sistēma.
Pavisam Latvijā ātruma kontroles sistēmas darbosies 16 vietās (ceļa posmos):
Rīga–Igaunijas robeža (A1) (13,4.–20,0. km),
Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) (54,4.–62,2. km),
Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (A3) (36,2.–38,9. km),
Rīgas apvedceļš (A5) (23,0.–28,7. km),
Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (102,2.–116,1. km),
Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (133,3.–139,2. km),
Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (150,2.–159,7. km),
Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (A7) (24,2.–40,1. km),
Rīga–Jelgava (Lietuvas robeža) (A8) (49,4.–69,3. km),
Rīga–Liepāja (A9) (26,0.–38,2. km),
Rīga–Liepāja (A9) (156,6.–169,4. km),
Rīga–Ventspils (A10) (24,0.–30,8. km),
Rīga–Ventspils (A10) (45,0.–52,5. km),
Rīga–Ventspils (A10) (134,9.–140,8. km),
Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (A13) (81,8.–88,5. km),
Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) (22,1.–29,2. km).
Nobīdes no projekta izpildes!
Vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešana diemžēl notiek ar ievērojamu kavēšanos. Sākotnēji nobīde no termiņa notika verificēšanās dēļ. Bija vajadzīgs izstrādāt vidējā ātruma kontroles sistēmas verificēšanas metodiku. Tad projekta izpilde ievilkās piegādātāju dēļ, ietekmējot būvniecības procesus. Tomēr ar to nebija gana. Projekta izpilde vēl vairāk nobīdījās no termiņa nepilnību dēļ izstrādātajās IT sistēmās. Par kavējumu pilnsabiedrībai Fima Group tiks piestādīts līgumsods.
Kur vēl ieviesīs vidējā ātruma kontroles sistēmas?
Vēl vidējā ātruma kontroles sistēmas nav ieviestas uz Bauskas šoseja (A7) no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km); Jelgavas šoseja (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km); Liepājas šoseja (A9); no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km); no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km); Ventspils šoseja (A10): no Varkaļiem līdz Griķiem (24,1.–30,8. km); no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9.–52,4. km); no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km); Valsts galvenais autoceļš Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km); Tallinas šosejas (A1) posma sākums tika mainīts no 13,44 km uz 14,1 km, lai visā posmā būtu vienāds atļautais braukšanas ātrums 90 km/h; Bauskas šosejas (A7) posma sākums mainīts no 24,24 km uz 25,3 km sakarā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, veicot ātruma mērījumu, balstoties uz noteiktā ceļa posma braukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laiku, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tās. Attiecīgi tiek aprēķināts vidējais ātrums, ar kādu šis posms tiek šķērsots. Ja vidējas braukšanas ātrums būs lielāks par šajā ceļa posmā atļauto ātrumu, šoferim tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.
Sodu par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tai skaitā vidējā ātruma kontroles posmos, saskaņā ar “Administratīvās atbildības likumu” un likumu “Par policiju”, administrēs Valsts policija.
